Kad nu prātu sāk šaubas mākt,
Vai tavs draugs ir kā draugs, vai tāds...
Un ja skaidrību gribas gūt -
Slikts vai labs viņš var būt,

Puisi aicini kalnos līdz,
Neļauj draudzības garam dzist,
Lai viņš sasaitē kopā iet,
Tad kļūs skaidrs, kāds viņš šķiet.

Ja šim puisim kalnos, ak vai!
Ja drosme tūlīt, kā vējā zūd,
Pa ledu soli sper un slīd,
Sauc palīgā un krīt,

Tad tev līdzās ir cilvēks svešs,
Tu viņu nebar, laid iet prom,
Augšā tādus neņem, un šeit
Par citiem "dziesma" dzied.

Bet, ja viņš rāpjas nikns un drūms,
Nevis sūdzas, ne žēli lūdz,
Un, kad drošinot virvi tver,
Zobus sakodis tur...

Ja viņš tev līdzās kā kaujā, drošs,
Kāpj un virsotnē stājas možs,
Tad uz viņu paļauties drīkst
Un kā draugs viņš būs īsts.