Dzeltensārtā rieta plaiksnā
Jau nāve gaidās līķus skaita.
Kauja rīt būs, bet šai laikā
Vads zūd mākoņmiglā saltā,
Uz pāreju kāpj solī raitā.

Atlikt runas! Vārdi lieki!
Uz priekšu! Augšā! Tur!
Jo tie ir mūsu kalni,
Tie mums ir jānotur.

Bet pirms kara, lūk, šai kalnā
Ar vācu puisi kopā kāpts.
Viņš gāzās lejā, tika glābts,
Bet tagad šurp, varbūt, viņš saukts
Ar automātu doties kaujā.

Atlikt runas! Vārdi lieki!
Uz priekšu! Augšā! Tur!
Jo tie ir mūsu kalni,
Tie mums ir jānotur.

 
 
 
 
 

 
 
 
 

Saspringts tu šai brīdī baisā...
Cērt gaidīts kaujas signāls sejā!
Un puisis tas, kas krita plaisā,
Un strēlnieki no ”Ēdelveisa”
Nu jānotriec no kalna lejā!

Atlikt runas! Vārdi lieki!
Uz priekšu! Augšā! Tur!
Jo tie ir mūsu kalni,
Tie mums ir jānotur.